Nitrāti ir vielas, kuras augi galvenokārt iegūst no augsnes un ūdens, pārstrādā tās olbaltumvielās un tādējādi nodrošina savus dzīvības procesus.
Bez nitrātiem dārzeņi vienkārši nespētu augt un reproducēties. Bet, ja tā, tad pilnīgi loģisks ir jautājums: kāpēc tie tiek uzskatīti par kaitīgiem?
Problēmas būtība ir tā, ka, piekopjot intensīvās metodes, lauksaimniecībā nepārdomāti un pārāk lielās devās tiek lietots slāpekļa mēslojums.
Augi saņem pārāk daudz nitrātu, nespēj tos pilnībā pārstrādāt, tie uzkrājas, bet vēlāk kopā ar izaudzēto ražu nonāk uz mūsu galda.
Paši par sevi nitrāti nav toksiski. Briesmas rada tas, ka dažas baktērijas, kas atrodas mūsu mutes dobumā vai gremošanas traktā, nitrātus pārstrādā nitrītos, un tieši tie ir kaitīgi veselībai (īpaši grūtniecēm un zīdaiņiem).
Nitrīti saista hemoglobīnu (asins olbaltumu, kas audiem piegādā skābekli), tā neļaujot asinīm piesātināties ar skābekli, kas jau ir reālas briesmas vēl nedzimušiem un jaundzimušiem bērniem.
Pieaugušiem cilvēkiem nopietni veselības sarežģījumi ar tādiem simptomiem kā galvassāpes, galvas reiboņi, tahikardija, redzes traucējumi, atsevišķu ķermeņa daļu notirpšanu var rasties tikai tad, ja nitrītu daudzums organismā ir ļoti liels.
Nitrīti, savienojoties ar amīniem – vielām, ko satur daudzi pārtikas produkti un kas ir arī, piemēram, dūmos, veido jau kancerogēnas vielas – nitrozamīnus. Lai nitrozamīnu veidošanos ierobežotu, ieteicams lietot ar C vitamīnu bagātu uzturu un līdz minimumam samazināt smēķēšanu.
Svarīgi zināt, ka diennakts pieļaujamā nitrātu deva ir 0,5 miligrami.